Kopš septembra misija „Siloé” sāk darboties arī Mistovā, Polijā. Šis jauns posms aicina atgriezties pie „Siloé” saknēm: palīdzēt pārskatīt savu dzīvi Kristus gaismā, lai augtu brīvībā un atbildētu uz Viņa aicinājumu. Asia Sikorska, „Siloé“ starptautiskā vadītāja, stāsta, kā šis jauns posms palīdz komandai izvērtēt turpmākos soļus.
Kopš septembra es dzīvoju Siloé centrā Mistovā (Polijā) — kas ir Montagnieu centra „mazais brālis“ — kā Siloé misijas vadītājs Polijā un starptautiskā mērogā. Tā ir liela pārmaiņa mūsu misijai: līdz šim tās sirds vienmēr bija bijusi Montagnieu, un tagad mēs mācāmies strādāt attālināti. Es redzu, ka, lai virzītos uz priekšu šajā attāluma pieredzē un šī jaunā centra izveidē, mums vienmēr ir jāatgriežas pie mūsu misijas saknēm, tās sākumiem un pirmajām intuīcijām.
«Kopiena „Chemin Neuf“ jau ilgu laiku rīko garīgās atjaunošanās nometnes, kurās tiek pārskatīta dzīve; to forma ir mainījusies, taču būtība paliek nemainīga: bibliska un uz Kristu vērsta. Šīs nometnes ir daļa no ceļa, sekojot Kristum. Mēs visi esam aicināti sekot Kristus pēdās, lai mīlētu un kalpotu Dievam. Šis ceļš var būt vairāk vai mazāk grūts atkarībā no mūsu pagātnes, konkrētiem notikumiem vai attiecībām. Tādēļ var būt lietderīgi veltīt laiku, lai pārskatītu šo pieredzi Svētā Gara gaismā.”
Tā komanda un garīgie pavadoņi ir definējuši Siloé (Anamnēze) rekolekcijas. Šī definīcija labi raksturo Siloé misijas būtību. Taču „Siloé” nav tikai rekolekcijas; tā ietver arī „Siloé” gada ciklu, lūgšanu apmācību „Délié”, ilgtermiņa uzņemšanu Montagnieu un Mistów, kā arī garīgo pavadoņu un veselības aprūpes speciālistu kopīgo pārdomu darbu.
Patiesi, pirmā „Anamnèse” radās pēc Lorāna Fabra (kopienas „Chemin Neuf” dibinātāja) iniciatīvas, pamatojoties uz pārskatu, ko sagatavoja brāļi un māsas, kuri vadīja trīsdesmit dienu garās rekolekcijas. Viņi novēroja, ka dažiem cilvēkiem bija grūtības atsaukties uz Kunga aicinājumu, it kā viņi klibotu, jo kurpē bija iebāzies akmens. Pirmās trīsdesmit dienu nedēļas otrajā vingrinājumā svētais Ignācijs aicina pārskatīt savu dzīvi dialogā ar Dieva Vārdu, lai atzītu, ka Dievs mūs mīl. Dažiem cilvēkiem bija nepieciešams šajā pārskatīšanā veltīt vairāk laika, lai pieņemtu savas dzīves stāstu, ieskaitot to, kas bija sāpīgi. Tātad, atgriežoties pie Siloes būtības, varam teikt, ka runa nav par dziedināšanu tikai dziedināšanas dēļ, bet gan par dziedināšanas un atbrīvošanas saņemšanu, lai sekotu Jēzum un atbildētu uz Viņa aicinājumu ar lielāku brīvību.
Laikā, kad Kopiena sāka piedāvāt pirmās „Anamnēzes”, Francijas sabiedrībā bija skaidri redzama plaisa starp garīgo un psiholoģisko skatījumu uz cilvēka būtību. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka mūsu aicinājums uz vienotību atrada atbalsi arī šeit, un ļoti drīz Kopienas un Komūnijas brāļi un māsas, kā arī draugi – garīgie pavadoņi, ārsti, psihologi, medmāsas – izteica vēlmi strādāt un pārdomāt kopā. Šīs kopīgās pārdomas un darbs ir noveduši pie vairākiem „Siloé” simpozijiem, kuros pulcējās veselības aprūpes speciālisti, garīgie pavadoņi un visi, kurus interesē dažādas tēmas (atbrīvošanās, piedošana, ciešanas…).
Jau no paša sākuma „Siloé” ir pieņēmusi redzējumu, ka cilvēks nav vienkārši elementu – ķermeņa, psihi un gara – kopums, bet gan fiziska būtne, kas radīta pēc Dieva tēla, lai veidotu attiecības ar sevi pašu, citiem un Dievu. Šajā kontekstā garīgā dimensija vienmēr ir bijusi un joprojām ir prioritāra. Siloé pavadoņi, lai gan pēc profesijas ir terapeiti, neuzstājas kā tādi, bet gan kā garīgie pavadoņi. Psiholoģiskās zināšanas palīdz izprast to, ko cilvēks piedzīvo, saprast dzīves posmus un ar tiem saistītos ievainojumus, kā arī aizsardzības mehānismus, taču Siloé rekolekcijas (Anamnēze) pirmām kārtām ir rekolekcijas – garīgs laiks.
Un tālāk? Šā gada starptautiskajā „Siloé” komandā, kuras locekļi ir izkaisīti pa plašu teritoriju — Mirjam atrodas Montagnieu, Claudine — Tigery, Pierre-Louis — Bonnā un Asia — Mistovā —, mēs redzam nepieciešamību radīt vietas un līdzekļus, kas veicinātu vienotību:
• Starp „Siloé“ komandām visā pasaulē, organizējot apmācības garīgajiem pavadoņiem. Šīs apmācības ir arī vieta, kur dalīties pieredzē un apspriest jautājumus.
• Valodnieciskajā darbā: patiešām, pieredze, kas gūta, tulkojot Siloé mācības citās valodās, mudina strādāt pie franču valodas versijas pielāgošanas mūsu dažādajām franču valodā runājošajām kultūrām (galvenokārt Āfrikā).
• Nostiprinot saikni starp Montagnieu, Mistów un visu starptautisko „Siloé” komandu gan lūgšanu vienotībā par misiju, gan pārdomās. Šodien izkristalizējas īpaša pārdomu tēma: ķermeņa loma mūsu izpratnē par psihisko un garīgo vienotību. Straujā attīstība neirobioloģijā, bioķīmijā un neiropsiholoģijā ļauj mums labāk izprast savas pieredzes, bet arī aicina pārdomāt, kā mūsu pašu ķermenis varētu mūs vest uz pilnvērtīgāku dzīvi un vienotību attiecībās ar Dievu, ar sevi un ar citiem.