Svētā Gara pagrieziena punkti mūsu Kopienas vēsturē

1972

Ignācija no Lojolas sekotājs satiek harizmātisko atjaunotni

Laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs radās harizmātiskā atjaunotne, Lorāns Fabrs bija jezuītu seminārists Lionā, un viņu uzrunāja viņa studija biedra no ASV, Sietlas gūtā pieredze, kas apliecināja Svētā Gara spēku. Lorāns kopā ar Bertrānu Lepezānu, kurš arī bija jezuīts, nolēma veltīt nedēļas nogali kalnos, lai lūgtu Svēto Garu. Viņš uz to uzaicināja jauno amerikāņu jezuītu, kuram Dieva apredzības vadīti, tajā pašā vakarā pievienojas divi jauni anglikāņi, autostopētāji: Lūiss Bīvers, “Brālis Elias” un Marks Hofmans, “Brālis Mozus”, pēc izcelsmes mesiāniskais jūds. Viņi piedāvāja lūgties par Lorānu un Bertrānu, lai viņi saņemtu kristību Svētajā Garā. Šī garīgā pieredze pārveidoja viņu dzīvi. Pēc atgriešanās Lorāns piedalījās lūgšanu grupā, no kuras aizsākās katoļu harizmātiskā atjaunotne Lionā. Nedaudz vēlāk ceļojumā uz ASV viņš atklāja, cik būtiska visiem un visai Baznīcai ir dzīve Svētajā Garā – tā ir normāla kristiešu dzīve. Šī nozīmīgā pieredze Lorānam izgaismoja viņa aicinājumu un ļāva rasties jaunam projektam.

“Svētais Gars ir spējīgs tikt galā ar šīs pasaules izaicinājumiem.”

1973

Pirmā brālība

Jūnijā, kādas izglītojošas nedēļas nogales laikā Nevilā pie Sonas, Lorānu Fabru uzrunāja Svēto Rakstu vieta no Apustuļu darbiem (2, 42), un viņš ierosināja satikties visiem tiem, kuri jūt aicinājumu uz kopienas dzīvi. Atsaucās apmēram 12 cilvēku, kuru vidū bija Žaklīna Kuteljē. Piedaloties rekolekcijās pirms savas ordinācijas, jaunais jezuīts lūdzās un dalījās ar saviem atbildīgajiem par ieceri veidot jauktu kopienu.
Oktobrī septiņi celibātā konsekrētie, vīrieši un sievietes, uzsāka dzīvi kopienā Chemin Neuf ielā 49.
Soli pa solim, klausoties Svētajā Garā, viņi sadzirdēja aicinājumu uz dalīšanos un brālīgu paklausību, uz dzīvi, kuru drīz vien piepildīja lūgšanas, cilvēku uzņemšana un liecināšana.

“Ir jātic mazajam sākumam.”

1975

Dibināšanas gads, krusts ir uzstādīts

1. februārī Bridžita, visjaunākā no viņiem septiņiem, nomira pēc cīņas ar nieru vēzi. Kopienai viņa bija kā “grauds, kas ir kritis zemē”.
Vasarsvētku dienā visa kopiena bija devusies uz Romu un dzirdēja pāvesta Pāvila VI apstiprinājumu, ka “harizmātiskā atjaunotne ir iespēja Baznīcai”.  Skaists apstiprinājums topošajai kopienai!
Augustā kopiena pieņēma jaunu izaicinājumu: mazā celibātā konsekrēto kopiena Eksenprovansā organizēja pirmo sesiju ģimenēm. 
Rudenī kopiena sāka piedāvāt izglītojošas sesijas, sniedzot iespēju pāriem un celibātā konsekrētajiem garīgi augt, lai sludinātu Evaņģēliju. Pēc pirmās šādas sesijas pirmais pāris, Pjērs un Viveta Briodē, iestājās kopienā.

“Celibātā konsekrētie un pāri ir vienas zelta monētas divas puses.”

1976

Kopiena uzsāk kalpošanu izglītības jomā

Mājā Chemin Neuf ielā Lionā kopiena sāka uzņemt aizvien vairāk cilvēku… Bija nepieciešamas plašākas telpas. Meklējot māju, tēvs Lorāns Fabrs izbraukāja visu Lionas reģionu. Tas bija Dieva pirksts, ka, izbeidzoties degvielai (degvielas uzpildes darbinieku streika laikā!) viņš satika kādu nepazīstamu cilvēku, kurš viņam palīdzēja, ielūdza pie sevis un izstāstīja par ģimenes īpašumu Lionas apkārtnē. Tas bija tieši tas, ko kopiena meklēja. Atkal Dievs savā apredzībā darbojās. Šoreiz, pateicoties kādas ģimenes mātes ziedojumam, kopiena varēja iegādāties šo māju. Daži kopienas locekļi sāka dzīvot mājā Potjēros, lai piedāvātu apmācību Bībeles, teoloģijas un garīgajā jomā, tādējādi sekmējot ekumenismu. Kopš tā laika daudzi jaunieši, pāri un ģimenes ir piedalījušies šajā apmācībā, lai kļūtu par Kristus mācekļiem, kalpojot Baznīcai un pasaulei.

Es ļauju Dievam sevi pārsteigt.

1980

Degsme evaņģelizēt

Jūlijā Potjēros notika pirmā “Kānas” sesija pāriem un ģimenēm. Tas bija priekpilns sākums misijai, kura strauji paplašināja savu darbību Francijā un daudzās citās valstīs. Kānas žēlastība būt pārī “kā nabagam otra nabaga priekšā” bija aktuāla visās kultūrās.

Šajā gadā Adorācijas kongregācijas māsas uzaicināja kopienu apmesties Henri IV ielā kopā ar viņām, lai vadītu studentu kopmītnes. Tā bija Dieva apredzība, jo ar māju Chemin Neuf ielā 49 vairs nebija pietiekami, lai uzņemtu ap 50 studentu, kuri piedalījās lūgšanu grupā. Pateicoties šim piedāvājumam, piedzima jauniešu misija!

Būt gatavam uzņemties misiju.

1982

Iestāties par kristiešu vienotību

Kopš harizmātiskās atjaunotnes pirmsākumiem ASV tā ir ekumeniska. Šī žēlastības straume, kas ir dota Baznīcai, kopš kopienas izveides ir ekumeniskā aicinājuma pamatā. Šis aicinājums uz vienotību turpina nostiprināties un paplašināties. Vienotības telts un Eiropas Vasarsvētku tikšanās laikā 1982. gadā Strasbūrā izveidojās cieša saikne starp kopienu un Reformātu baznīcu, brīvdraudzēm un Vasarsvētku draudzēm. Nozīmīgs bija mācītāja Tomasa Robertsa aicinājums “veltīt savu dzīvi kristiešu vienotībai”  un tēva Lorāna Fabra sacītais: “Eiropa, Eiropa, ja tu nedalīsies, tu mirsi!”. 2014. gadā Anglikāņu baznīcas arhibīskaps Džastins Velbijs aicināja kopienu dalīties šajā vienotības harizmā. Chemin Neuf brālība apmetās Lambetas pilī (Londonā),  lai dalītos kopienas dzīvē, kopā lūgtos un sniegtu savu ieguldījumu jauniešu izglītošanā Anglikāņu baznīcā.

Kristiešu sašķeltība ir lielākais šķērslis evaņģelizācijai.

1984

Aicinājums, kas pārsniedz robežas

1980. gados sirdīs dzima vēlme doties misijā ārpus Francijas robežām. Kādu dienu jaunieceltais Nkaji bīskaps monsiņjors E. Kombo no Kongo, būdams Romā, centās sazvanīt tēvu Lorānu Fabru, lai Kopienai izteiktu pastorālu piedāvājumu. Lai gan viņi nebija sazinājušies desmit gadus, arī Lorāns tieši tajā pašā brīdī pa citu telefona līniju zvanīja savam studiju biedram. Svētais Gars darbojas ar apbrīnojamu precizitāti! Pēc dažiem mēnešiem Kopienas padome nosūtīja pirmos brāļus un māsas misijā uz Kongo, kalpošanā Bouenzas dispanserā un Mācību centra būvniecībā Kimbaoukā.  
Pirmie soļi jaunajā ceļā uz daudziem citiem galamērķiem.

Mūsu sadraudzībā dzimst aicinājums doties misijā.

1992

Iesakņošanās misijās

Dieva apredzība atkal darbojās pārsteidzošā veidā. Otkombas abatijas tēvs abats divreiz lūdza Kopienai pārņemt lūgšanu dzīvi un viesu uzņemšanu Otkombas abatijā, saņemot atteikumu. Tēvs abats Dons Mišels piezvanīja, lai izteiktu lūgumu arī trešo reizi: “Es esmu Šamberī arhibīskapa birojā, un viņš dzird mūsu sarunu… Pirms atsakāties trešo reizi, atbrauciet apskatīt abatiju!“. Tēvs Lorāns Fabrs apmeklēja abatiju kopā ar Kopienas galveno pārvaldnieku, un viņu pārsteidza tās skaistums. Gan viņam, gan Kopienas padomei bija pārliecība, ka šī vieta varētu kalpot jauniešu apmācībai un ekumenisma veicināšanai. Šī nojauta ātri vien apstiprinājās: kopš kopienas apmešanās abatijā vienmēr ir daudz jauniešu.

Vasarsvētkos kopienas draugi vēlējās dalīties brālības un kalpošanas žēlastībā. Tādējādi radās jauna apustuliska kustība: Kopienas Chemin Neuf sadraudzība.

Jau vairākus gadus Kopienas brāļi no dažādām valstīm bija saņēmuši aicinājumu uz priesterību. Pēc Kopienas padomes un Lionas arhibīskapa regulārām tikšanās reizēm, monsiņjors Dekurtrē priecājās izveidot Chemin Neuf institūtu priesteriem un celibātā konsekrētiem brāļiem.

Vai mūsu zariem ir saknes?”

1995

Pirmais starptautiskais kapituls

Kopienai paplašinoties dažādās valstīs, radās nepieciešamība no jauna ieklausīties Svētajā Garā. Lai varētu izteikties Kopienas locekļi no visām valstīm, Kopiena sasauca pirmo kapitulu, kas pulcēja 72 pārstāvjus. Šajā kapitulā Kopiena apstiprināja kopējās kases principu un finansiālās solidaritātes principu starp visiem kopienas nodibinājumiem, kā arī izvēli iestāties par ekumenismu.  Tāpat tika vienbalsīgi pieņemta Kopienas Konstitūcija.

Kalpojot Baznīcai kopš savas izveides, Kopiena atsaucās Parīzes diecēzes lūgumam kalpot Svētā Denisa baznīcas draudzē. Sākums skaistam piedzīvojumam, kas turpinājās laikam ejot: dalīties brālības un misijas žēlastībā ar draudzes locekļiem.

Dalīšanās pavairo.

2000

Lūgšanu un izglītības tīkls

2000. gadā kopiena bija aicināta doties tālāk.
Pāreja uz XXI gadsimtu, ko iezīmēja sociālo tīklu attīstība, pavēra jaunas iespējas evaņģelizācijai.  Šajā laikā mūs uzrunāja tēva Pola Kuturjē vīzija par neredzamo klosteri: “Ja aizvien vairāk visu konfesiju kristiešu veidotu milzīgu tīklu, kas aptvertu zemi… kur visi lūdzas Kristus lūgšanu par vienotību.” Radās Net For God, kas piedāvāja filmas un tikšanās, veidojot lūgšanu, izglītības un evaņģelizācijas tīklu. Vienlaikus Kopiena izveidoja Dombes Teoloģijas institūtu sadarbībā ar Lionas Katoļu universitāti un Filozofijas studiju Šartrā – sadarbībā ar Sevras centru Parīzē. Sadarbība ar dažādām izglītības iestādēm palīdzēja īstenot Kopienas aicinājumu izglītības jomā.

Īstajā laikā es darbošos ātri.

2016

Iet Kopienas izveidē līdz galam

Kopienas izveidei sekoja periods, kurā notika vadības maiņa. Tēvs Lorāns Fabrs, kurš bija vadījis Kopienu 43 gadus, nodeva stafeti nākamajam vadītājam. Kapitula locekļi ar pirmo reizi Kopienas vadītāja amatā ievēlēja tēvu Fransuā Mišonu, kurš tikko kā bija atgriezies no Kinšasas, Kongo, pēc tur misijā pavadītiem desmit gadiem.

Šajā gadā arī vairākus brāļus un māsas nosūtīja uz Atlasa Dievmātes klosteri Tibirīnā (Alžīrijā), lai tur nodrošinātu viesu uzņemšanu, lūgtos un veidotu brālību.

“Kad tēvs Ignācijs devās ceļā, ko viņš nepazina, viņš nesteidzās Svētajam Garam pa priekšu, bet ļāvās Viņa maigajai un stingrajai (suaviter et fortiter) vadībai.

2017

Jauni Vasarsvētki

Romā harizmātiskās atjaunotnes kustība svinēja tās 50. gadadienu. Pāvests Francisks šim notikumam piešķīra ekumenisma dimensiju, uz to uzaicinot dažādu Baznīcu pārstāvjus. Šis redzējums par “izlīgumu dažādībā” pilnībā sasaucas ar redzējumu, kāds ir kopienai kopš tās izveides.

Pēc trim gadiem pāvests Francisks Romā satika tēvu Fransuā Mišonu un tēvu Lorānu Fabru, aicinot kopienu Chemin Neuf saglabāt uzticību savam aicinājumam:
“Būt ceļā nozīmē doties uz priekšu, tas nenozīmē iet pa apli […]. Tas ir riskanti, tajā vienmēr ir kāds risks, bet dzīve bez riska nav kristieša dzīve. Es jūs iedrošinu doties ceļā, atpazīstot Kunga gribu un paklausot Baznīcai, šai lielajai Baznīcai, kurā mēs visi esam brāļi.”

“Ļaujiet Svētajam Garam rādīt ceļu !” Pāvests Francisks

2020

ESI BAZNĪCA!

Jau 25 gadus kopiena kalpo draudzēs, un šī misijas apmērs turpina pieaugt. Kalpojot ap 30 draudzēs vairākās valstīs, kopiena vēlas kopā ar draudžu locekļiem piedzīvot brālīgās un garīgās dzīves, kā arī kalpošanas dimensiju. Katru vasaru starptautiskais festivāls “ESI BAZNĪCA” pulcē draudzes, kurās kalpo kopiena, lai ieklausītos Svētajā Garā un Baznīcā.

Pašlaik pasaule piedzīvo Covid-19 vīrusa izraisīto epidemioloģisko krīzi, kas ietekmē arī attiecības un dzīves veidu. Šī krīze skar arī kopienu, un ir jāatrod jauni veidi, kā evaņģelizēt un dalīties brālības žēlastībā gan ar tuvajiem, gan arī ar tiem, kuri ir vistālāk. Dievkalpojumu, lūgšanu, mācību, liecību tiešraides, rekolekcijas un citi piedāvājumi tiešsaistē ļauj paplašināt misiju vēl nebijušā apmērā.

DODIES TĀLĀK !