Katrīna Reda, precējusies, Kopienas locekle
Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Aleluja! Šogad pirmo reizi Chemin Neuf kopiena Latvijā aicināja savus brāļus un māsas, jauniešus, draugus un visus, kas vēlējās kopā svinēt Lieldienas. Tās bija četras dienas, lai kopā apstātos un izdzīvotu Lieldienu notikumu, piedzīvotu brālīgu sadraudzību un kalpotu cits citam, veltītu laiku personīgai lūgšanai un pārdomātu Jēzus ceļu uz augšāmcelšanos.
Zaļā ceturtdiena
Šo īpašo laiku kopā sākām ar Kunga Vakarēdiena Svēto Misi, kas daudziem bija svarīgs brīdis, lai ieietu šajā liturģiskajā laikā. Atskatoties uz šo pieredzi, Liene saka: “Šogad man bija iespēja Lieldienas piedzīvot Chemin Neuf kopienā Liepājā. Tā bija pirmā reize, kad svinējām kopā, un, sākot no ceturtdienas vakara, šī pieredze bija dziļa un garīgi bagāta. Kapelā bija sagatavots galds, kas simbolizēja mācekļu pēdējo vakariņu. Tas man palīdzēja dziļāk iedziļināties liturģijā un apzināties Pashas noslēpuma sākumu”.
Lielā piektdiena
Piektdiena sākās ar ievadu dienā, personīgās lūgšanas, klusuma un krusta godināšanas laiku. Saite papildina :
“Katru rītu mēs saņēmām mācību un punktus lūgšanai, kas palīdzēja mums apstāties, pārdomāt un dziļāk iedziļināties šajās dienās. Mani īpaši aizkustināja krusta godināšana.
Šajā dienā piedalījāmies arī ekumēniskajā Krusta ceļā Liepājā un vakarā noskatījāmies filmu. Kristus ciešanas Melu Gibsonu (Mel Gibson). Tieši Krusta ceļš bija tas, kas daudziem cilvēkiem ļāva piedzīvot lielu vienotību ar Kristu. Elīna uzsver šīs dienas nozīmi: “Lieldienas bija patiešām skaists un bagāts laiks – īpaši iespēja dziļāk izdzīvot Jēzus ciešanas gan Krusta ceļa laikā, gan skatoties filmu.” Elīna uzsver, ka šī diena bija ļoti nozīmīga . Arī Gunta atceras Krusta ceļu: “Mēs gandrīz fiziski varējām izjust krusta ceļu kopā ar Viņu, izjūtot aukstumu, izmisumu un vientulību, bet arī neaprakstāmu prieku, ka esam Viņa mīlestības uzvaras liecinieki un īsti dalībnieki!”.
Lieldienu vigīlija
Lielā sestdiena sākās ar kopīgu lūgšanu, mācību un personīgās lūgšanas laiku, kam sekoja kopīga gatavošanās Lieldienu vigīlijas Misei un svētku svinībām. Katram bija savs uzdevums vai kalpošana, lai kalpotu citiem. Tas bija patiesi skaists un brālīgs laiks. “Lieldienas Liepājā pārspēja manas cerības. Šo Lieldienu īpašais skaistums slēpās tajā, ka darbojāmies un jutāmies kā viena ķermeņa dažādi locekļi, katrs ar savu funkciju, bet katrs nozīmīgs un katrs sniedzot savu ieguldījumu,” raksta Gunta.
Šo svētku bagātība slēpās arī tajā, ka tajos piedalījās dažādas paaudzes, tautības un kristīgās konfesijas, kas padarīja šo laiku īpaši bagātu un dziļu. Arī Valts uzsver tā nozīmi:
“Mūs aizkustināja starptautiskā un ekumēniskā vide, kurā tik atšķirīgus cilvēkus vienoja vienota ticība. Nakts vigīlija un Lieldienu Mise ar skaisto un bagātīgo liturģiju bija ļoti īpaša un aizkustinoša pieredze.”
Sarmīte no luterāņu baznīcas atceras: “Mēs piedzīvojām brīnišķīgu brālīgu sadraudzību un pirmo reizi piedzīvoju nakts modināšanu. Esmu luterāne jau 20 gadus, un man tas bija pirmais gadījums. Tās bija labākās Lieldienas. Mēs piedzīvojām, ka tad, kad mēs dodam Dievam godu, Viņš mūs paceļ, iepriecina un pārsteidz – Viņš mums ir sagatavojis tik daudz labu lietu, ka mēs pat iedomāties nevaram.”
Vigīlijas Mises laikā mēs varējām piedzīvot liturģijas skaistumu, kurā tika dramatizēti daži fragmenti no Svētajiem Rakstiem. Lasījumi un dziesmas bija angļu, krievu, vācu, franču, lietuviešu un nepāliešu valodā. Anna saka: “Man ļoti patika, cik ļoti bērni bija iesaistīti un cik uzmanīgi viņi bija! Bija lieliski, ka dziesmas un lasījumi bija dažādās valodās!”
Klātesošie bērni palīdzēja mums īpašā veidā izdzīvot Sarkanās jūras šķērsošanu, to izspēlējot: “Īpašu iespaidu uz mani atstāstīja Lieldienu vigīlija, kurā Svētie Raksti tika attēloti mazās ainiņās. Tas ļāva mums vēl dziļāk izdzīvot Dieva vārdu.
Viens no neaizmirstamiem vakara mirkļiem bija arī kristības, kad mums pievienojās divi jauni Dieva bērni: “Lieldienu vigīlijas laikā bija prieks redzēt kristības un dzirdēt cilvēku liecības par viņu ceļu pie Dieva”. Pankajs, kurš tajā vakarā tika kristīts un saņēma pirmo Svēto Komūniju, dalās ar mums: “Man radās iespaids, ka esmu atkal satikusies ar kādu, kuru pazinu, kurš pazina mani un kurš man bija dārgs. Es jutos pilnīga. Svētā Komūnijas laikā es mēdzu sakrustot rokas uz krūtīm, bet tagad tās bija vaļā. Atvērtas gaismai, žēlastībai, gatavas piedalīties Vissvētākajā Komūnijā. Pat tad, kad es to rakstu, es jūtu Dieva mieru un žēlastību.
Lieldienu svētdiena
Svētdienas rītā mēs kopā priecājāmies, slavējām Dievu un dalījāmies pieredzētajā. Daudziem tā bija jauna un neaizmirstama pieredze:
“Pirmo reizi piedzīvojām īstu Lieldienu prieku kopā ar mūsu brāļiem un māsām Kristū. Līdz šim šīs svinības parasti izpaudās kā dievkalpojuma apmeklējums un kopīga maltīte ar ģimeni vai draugiem. Šogad mums bija iespēja trīs dienas pavadīt kopībā, kopīgi slavējot, lūdzot un gatavojoties svētkiem. Mēs šķērsojām jūru, redzējām tukšo kapu, priecājāmies kopā ar debesu kori, piedzīvojām atdzimšanu kristībās un dejojām dzīves uzvaras deju! Dažādu tautu, vecumu un ticības piederības cilvēki, bet pilnībā vienoti priekā un apziņā, ka esam Viņa izredzēti un ka nekas – ne šīs pasaules spēki, ne notikumi – nevar mūs šķirt no Trīsvienīgā Dieva mīlestības.”dalās Gunta.
Lai Kristus augšāmcelšanās prieks un gaisma pavada katru no mums mūsu ikdienas dzīvē.
Tulkojis IA