Sablonceaux abatijas (Šaranta-Maritīma) sirdī, zem Amerikas melnā valriekstkoka, norisinājās piecas vasaras nometnes 14–18 gadus veciem jauniešiem. 251 jaunietis jūlijā piedalījās dažādās nometnēs, ko organizēja „Chemin Neuf” kopiena.
Programmā: ceļojošās nometnes, ielu evaņģelizācijas izrāde, sporta un izaicinājumu nedēļa, nedēļa vidusskolēniem, kuri vēlas iesaistīties kalpošanā, un, visbeidzot, festivāls „Sabooost”!
Laure Delpech, „Chemin Neuf” kopienas veltītā māsa un šīs vasaras nometņu vadītāja, dalās ar savām pārdomām.
Pēdējos gados, strādājot ar pusaudžiem, mēs esam ievērojuši, cik liela nozīme garīgajā dzīvē ir emocijām un jūtām, kas dažkārt izpaužas ļoti spēcīgi. Arvien vairāk arī viņiem dzīve kļūst straujāka, un ārējie kairinājumi attālina no zināmas iekšējās pasaules. Kļūst grūti ieklausīties tajā, kas rada mazāk trokšņa, tajā, kas sākumā paliek apslēpts.
Lai izjustu pieredzi ar Dievu, ir nepieciešams kaut kas, kas skar emocijas. Tomēr Kunga darbs un Viņa klātbūtne bieži vien ir neuzkrītoša.
Tādējādi mūsu uzdevums bija mainīt skatpunktu: iemācīt jauniešiem pievērst uzmanību tam, kam viņi dabiski nepievērstu uzmanību, iemācīt viņiem pārlasīt un nosaukt to, kas paliek prātā, jo īpaši, apgūstot Svētā Ignācija garīgās meditācijas.
Mūsu ignaciāņu garīgums ir īsta bagātība šodienas jauniešiem. Arī svētais Ignācijs apzinājās iekšējo kustību nozīmi garīgajā dzīvē. Viņš šiem jauniešiem piedāvā ko jaunu – iemācīties ar lielāku smalkjūtību atšķirt to, kas ir Svētā Gara darbs viņos, no tā, kas uz brīdi rada troksni, bet neatstāj pēdas.
Jaunieši ir atsaucīgi uz slavēšanu – lūgšanas veidu, kas viņiem sniedz tiešu gandarījumu, arī tāpēc, ka to piedzīvo kopā ar citiem, kopienā, kas pusaudžiem ir īpaši svarīgi. Viņi mazāk vēlas veltīt laiku personīgai lūgšanai, paliekot vieni ar Dieva Vārdu, kas šķiet grūtāks un sausāks.
Mēs esam apzinājušies savu atbildību misijā – nepametīt vienu par labu otram. Mums ir vajadzīgi abi, lai ieklausītos Kungā, un tieši to mēs viņiem piedāvājam.
Ilgtermiņā šī spēja ieklausīties, šie līdzekļi, kas palīdz izprast, šī prasme pārskatīt savu viedokli, šī pazīstamība ar „vieglo brīzi“ – tas, iespējams, ir tas, kas jauniešiem ir visvairāk nepieciešams. Tas ir galvenokārt tas, ko viņiem citur ne vienmēr piedāvās.
Patiesībā vajadzības un vēlmes ne vienmēr sakrīt. Pildot izglītotāja lomu, mums jāpievērš uzmanība abām.
Laure Delpech