Burundi valstī „Chemin Neuf” kopiena ir izveidojusies Bujumburā. Tai ir uzticēta Svētā Jāņa Kristītāja draudze. Kopienas nams atrodas ielas otrā pusē. Tur dzīvo septiņi kopienas locekļi, bet septiņdesmit septiņi dzīvo savās mājās galvaspilsētā. Šajā valstī tiek piedāvāta „Cana“ misija, misijas jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem un no 18 līdz 30 gadiem, kā arī garīgās atpūtas nometne, kuras ietvaros tiek pārskatīta sava dzīves vēsture un kas saucas „Siloé“.
Šajā draudzes teritorijā katru svētdienu tiek svinētas 4 mises. Katrā no tām piedalās no 700 līdz 1200 draudzes locekļiem. Līdz jūnija beigām tiks kristīti 99 katehūmi. 60 pāri apmeklē laulības sagatavošanas kursus. Misijas darbība šeit ir ļoti aktīva.
Visas šīs misijas ir iespējamas, jo tās „izriet no brālības”, atgādina Žans de Dīu Nimubona, kopienas „Chemin Neuf” loceklis un draudzes vikārs. „Jēzus mums saka arī to, ka tieši pēc mūsu mīlestības vienam pret otru mūs atpazīs kā Viņa mācekļus,” viņš turpina.
Savā ikdienas dzīvē Žans de Dīū brālību uztver kā „aicinājumu, arodību un evaņģēlisko prasību”.
Papildus savam vicāra pienākumam Svētā Jāņa Kristītāja draudzē viņš ir atbildīgs arī par 18–30 gadus vecu jauniešu pastorālo darbu.
Draudzes pastorālā darbība prasa no viņa lielu ieguldījumu visos līmeņos. „Manī ir milzīga alkas, kas stiprina un virza misijas degsmi, kas manī mīt jau ilgu laiku,” viņš paskaidro.
«Brāļu un māsu savstarpējā mīlestība ir kā avots, kas baro manu misiju»
tēvs Žans de Die, vikārs Svētā Jāņa Kristītāja draudzes Bujumburā.
Dzīvojot „Chemin Neuf” kopienā, brālība starp brāļiem un māsām ir „kā avots, kas baro manu misiju”, stāsta jauniešu misijas vadītājs. Viņam kopienas saites ir „redzams un neredzams dārgums”, kas palīdz pārvarēt šķēršļus. Šīs brālīgās attiecības pasargā viņu no kārdinājuma paļauties tikai uz sevi. Tās ir mierinājuma avots, daloties pieredzē vai pavadot kvalitatīvu laiku kopā ar kopienas locekļiem.
«Es jūtu, ka Kungs mani mierina un stiprina, kad es atveros kādam brālim vai māsai. Šis spēks ļauj turpināt ceļu un saglabāt cerību. Šajā nozīmē brāliskais uzklausījums ir liela dāvana misijas dzīves ceļā», atzīst vikārs.
Brālība kā garīgs un cilvēcisks atbalsts
14–18 gadus vecu jauniešu misijas ietvaros kalpo 11 kopienas locekļi. Lai palīdzētu organizēt un vadīt nodarbības, pievienojas vairāki jaunieši. Atbildīgā Ange Paquitta Iradukunda, „Chemin Neuf” kopienas locekle, ir „aizkustināta, redzot saites, ko Kungs spēj veidot starp jauniešiem un vecākiem cilvēkiem, kā mums patīk teikt”. Brālība viņai sniedz „neizmērojamu prieku”. Gan kopienas sanāksmēs, gan vienkāršākos brīžos ārpus kopienas „es bieži atgriežos mājās, pilna pateicības un brīnuma”, stāsta vadītāja.
Ange Paquitta, 14–18 gadu vecuma grupas vadītāja, kopā ar jauniešiem, kas iesaistījušies sesiju organizēšanā
Brālība izpaužas arī kā konkrēts atbalsts. Kad Ange Paquitta ir kāda raizēšanās, jautājums vai lūgums pēc palīdzības, viņa paļaujas uz saviem brāļiem un māsām kopienā.
14–18 gadu vecuma misijā kalpotāji ir vai nu kopienas locekļi, vai jaunieši, kuri jau ir piedalījušies „Chemin Neuf” kopienas rīkotajās sesijās. Pēc tikšanās dienas vai sesijas noslēgumā „es jūtu ļoti spēcīgu brālību starp mums, neskatoties uz mūsu atšķirīgajiem dzīves ceļiem”, stāsta 14–18 gadus veco jauniešu misijas vadītāja Burundi.
Kopienas saites stiprina viņa vēlmi būt misionāram. Tās viņam atgādina , ka „Kungs mūs kopā sūta misijā”. „ Brālība man palīdz atpazīt un pieņemt dāvanas, ko Dievs ir ielicis katrā no maniem brāļiem un māsām,” turpina Ange Paquitta. Kopienas locekļiem nav jāsedz viss vieniem pašiem, bet gan jāpapildina viens otru.
Brālība ir garīgs un cilvēcisks atbalsts. Aizlūgšana ir atbalsts , „kad man ir lūgšanas nodoms vai kad saskaros ar grūtībām. Tas dod lielu spēku – zināt, ka neesmu viena, kas nes to, kas man ir tuvs sirdij”, skaidro kopienas locekle. No cilvēciskā viedokļa vienkāršas ikdienas sarunas par dzīvi un pieredzēto palīdz viņai virzīties uz priekšu ar „lielāku pārliecību un mieru“, viņa rezumē .
Dārgums, kas jāciena
Brālība ir dārgums, kas jākopj katru dienu. To nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu. Izaicinājumu ir daudz. Pieņemt atšķirības jūtīgumā, dzīves ritmā un saistībās, kā arī atrast laiku, lai brīvi satiktos ārpus sanāksmēm un sagatavošanās darbiem, prasa laiku un personīgu ieguldījumu. Misijā 14–18 vienkāršie brīži, kad satiekamies , „ļauj mums labāk iepazīt viens otru, stiprināt mūsu brālības saites un labāk atbalstīt viens otru lūgšanā”, atzīst Ange Paquitta.
„Paradīzes draudzes misiju vietās svarīgākais ir «turpināt veidot brālīgas saites ar cilvēkiem, pie kuriem Kungs mūs sūta»,» uzsver tēvs Žans de Dī. „Mēs atrodamies valstī, kurā valda brālības un „Ubuntu“ kultūra, kā arī valstī, kas ir pārdzīvojusi politiskās vardarbības periodus, kuri ir radījuši ievainojumus, nabadzību, izmisumu, neuzticību utt.“
„Brālība ir risinājums sašķeltībai, zāles sirdīm, kuras salauzis naids pret citiem, un cerības avots nākamajai paaudzei,” viņš piebilst.
«Būt brālim nozīmē cīnīties, lai ar ticību un drosmi raudzītos uz pagātni, dzīvot tagadni ar Augšāmcēlušā žēlastību, kas mūs aicina būt brāļiem un māsām Kristū, un raudzīties nākotnē ar cerību uz vienotu, samierinātu un brālīgu valsti un Baznīcu. Tas ir iespējams, jo Kungs mūs sūta kopā, lai mēs būtu līdzība par priecīgu brālību, kas nes Labo Vēsti par pestīšanu.» », secina Žans de Dī.
Tulkots ar mākslīgā intelekta palīdzību