Pankaj tika kristīts Lieldienu vakarā kopienas namā Latvijā. Viņš stāsta par savu ticības ceļu no tikšanās ar Dievu līdz kristībām.
Līdz Pankaj, Latvija
“Es esmu vienīgā dzīvā, mīlošā un visvarenā Dieva Tēva bērns.” Diezgan labs sākums liecībai, vai ne? Nu, man bija pavisam cits skatījums un izpratne par sevi, cilvēkiem un Dievu, pirms es satiku savas dzīves galveno varoni – Kungu Jēzu.
Es nāku no vietas, ko sauc par Sikimu – neliela reģiona, kas atrodas starp Nepālu, Butānu un Ķīnu. Kopš 1975. gada maija mēs esam Indijas daļa. Mana dzimtā valoda ir nepāliešu, un es esmu vienīgais dēls ģimenē. Lai gan šī ir maza vieta, mēs esam viesmīlīgi un atvērti laipnībai, un mums patīk labas sarunas pie tējas vai kafijas tases vai vienkārši ēdiena vispār. Ak, kā mēs mīlam labu ēdienu! Es mācījos katoļu skolā, Dona Bosko skolā Malbazejā, Rietumsikkimā, bet mēs ar draugiem mēdzām iet uz kapelu, lai izlaistu stundas un eksāmenu laikā iemestu ziedus Vissvētākās Mātes rokās, cerībā, ka viņa palīdzēs mums nokārtot eksāmenus. Esmu arī ļoti laimīga un svētīta, ka man ir vecāki, kuri man vienmēr uzticējās un atbalstīja, lai gan pusaudža gados uz mani visi skatījās no augšas. Esmu laimīga, ka viņi bija atvērti citiem; Ziemassvētkos apkārtējie cilvēki mums vienmēr sūtīja labus ēdienus, un mēs to pašu darījām savās ballītēs. Priecājos arī par to, ka Dievs vienmēr ir rūpējies par mani un maniem vecākiem jau kopš bērnības, ka Viņš vienmēr ir piepildījis mūs ar mieru un visu to, ko mēs nespējam saturēt vai saprast. Mans krusttēvs man teica, ka Dievam slikti padodas matemātika, un labi, tas bija skaidrs vēl pirms viņš mani atrada. Iespējams, Viņš jau zināja, ka starp tiem, kurus Viņš glābj, tiem, kurus Viņš svaida, un tiem, kurus Viņš izmanto, lai dalītos ar labo vēsti, dalītos Viņa godībā un caur liecību Viņu slavētu.
Mans stāsts sākās, kad es atgriezos mājās un pieņēmu neapdomīgu lēmumu uztetovēt sev kādu no hinduisma dievībām. Viņš man skaidri lika saprast, ka tā nebija laba izvēle, jo tajā pašā naktī man bija viens no diviem vienīgajiem spilgtajiem sapņiem manā dzīvē, kurā es redzēju sevi kopā ar vecākiem zaļā un gaišā vietā, ar kristāldzidru ezeru, pilnu ziedu un vīraka kociņu, un es redzēju vīrieti, tērptu baltā drēbē, ar matiem līdz pleciem, sēžam uz pirmā pakāpiena kāpnēs, kas ved uz lielu baltu ēku. Vīrietis uz mani neskatījās, bet raudzījās prom, it kā būtu aizvainots.
Tad es ierados Latvijā, Eiropas Savienībā, no maza ciemata, bet ar lieliem sapņiem un arī nastu uz pleciem. Es gribēju piedāvāt labu dzīvi saviem vecākiem un saviem cilvēkiem, gribēju palīdzēt viņiem finansēt bērnu studijas labās augstskolās vai atvērt klīniku, kā arī piepildīt citus sapņus, piemēram, iegādāties sev Porsche 911 Turbo S. Es ierados šeit 2022. gada 6. martā, apmaldījies un nobijies. Latviju es atklāju, pateicoties savai nepāliešu māsīcai, kura studēja Stradiņa universitātē Rīgā.
Pateicoties viņai, es arī atklāju hosteļa kopienu, kurā nodzīvoju trīsarpus gadus. Esmu ārkārtīgi pateicīgs par atbalstu Chemin Neuf kopienā. Kopienai un tās locekļiem ir bijusi milzīga loma, un es esmu viņiem pateicīgs.
Latvijā sekoju pasaulei kā blēdīgs dēls, meklēju laimi vietās, kas mani padarīja vēl tukšāku, ar nožēlu, kas bija liela kā okeāns, un mana jaunība un iekšējie grēki izplūda kā ūdens. Zaudēju visu: mīlestību, attiecības, studijas, karjeru, ticību… 2023. gads bija tumšākais gads manā dzīvē. Vai es gribētu vēlreiz piedzīvot šo gadu? Nē, bet tajā pašā laikā svētīju tos mirkļus, kas mani nogrūda ceļos Dieva priekšā. Visi plāni, ko biju sastādījis, bija kā kāršu namiņš, kas aizdegās tā būvniecības vidū; ja Dievs gribēja mainīt manas drēbes, Viņam vispirms bija jānoņem manas vecās. Es zinu, ka tas salauza arī Viņa sirdi. Es biju kā Bartolomejs zem vīģes koka, raudošs bez cerības. Bet tad? Žēlastība izlējās, Viņš svaidīja manu galvu ar eļļu, mana kauss pārpildījās.
Man bija vēl viens sapnis, kurā es turēju rokās vecu grāmatu ar septiņām lapām; katras lapas kreisajā pusē bija “Mūsu Tēvs”, bet labajā – Jēzus; septītajā lappusē es tieši redzēju Viņa seju; es aizvēru grāmatu un ieraudzīju tās otrā pusē izgrieztu krustu, no kura staroja gaisma. Visi mani sapņi un vēlmes sāka piepildīties, un nekam vairs nebija jēgas. Es domāju, ka tieši tā mēs zinām, ka tas bija Viņš, jo mīlestībai nav nekādas jēgas. Viņa mīlestība ieraudzīja mani, un, lai gan visa mana prāta loģika to noraidīja, viņš teica: “Nē, šis ir mans.” Un, lai gan es to redzēju, viņš teica: “Nē, šis ir mans.” Un es to redzēju. Septiņdesmit reizes septiņas ir daudz reižu, kad sirds var tikt salauzta, bet viņa neapdomīgā mīlestība mani atrada, pacēla uz saviem pleciem un atveda mājās. Un kad tas bija? Nu, kad es satiku eņģeli – es par eņģeli saucu sievieti, kuru satiku baznīcā, Svētā Jēkaba katedrālē, Rīgā. Es redzēju vecāku sievieti, apmēram piecdesmit gadus vecu, kura pienāca pie manis, pazina visas sāpīgās vietas uz mana ķermeņa un lūdza par mani. Viņa arī pravietoja par mani un teica, ka viņai ir viena no deviņām Svētā Gara dāvanām. Es jutos pilnīgi un galīgi salauzta un necienīga. Sajūta, ka mani pa kaklu dzen elektrība, man bija pilnīgi jauna, tāpat kā iekšējā balss, ko dzirdēju, kad mans eņģelis ienāca baznīcā, un visas pārējās lietas.
Kā saka svētais Jānis sava evaņģēlija beigās: “Jēzus darīja vēl daudz ko citu. Ja mums tās būtu jāuzraksta viena pēc otras, es nedomāju, ka visa pasaule pietiktu, lai ietilpinātu grāmatas, ko mēs uzrakstītu.” Tāpat notika daudz lietu, kas mani pamudināja lasīt Dieva vārdu, un tad, kad es atgriezos mājās, kad es atzinu savu ticību vecākiem un redzēju, cik viņi ir salauzti un kā tas salauza arī mani, liekot man justies necienīgam Dieva mīlestībai, kad es atgriezos, viena lieta noveda pie otras, un es uz nedēļu ierados kopienas namā Liepājā, un beigās tur paliku sešus mēnešus.
Viņš mani ir tuvinājis Viņam, sagatavojis un svētījis caur cilvēkiem, attiecībām un nākamo dzīves nodaļu. Es tagad sēžu savā dzīvoklī, atceros, un tas, kas šobrīd notiek manā dzīvē, manās attiecībās ar cilvēkiem un ar Dievu, ir tikai žēlastība, mīlestība un žēlsirdība. Lai mūsu Kunga Jēzus miers ir ar jums visiem. Lai miers ir ar jums visiem, un es novēlu jums atjaunot savu miesu, savu dvēseli, savu garu un savu ticību mūsu Kunga un Glābēja, mūsu brīnišķīgā Dieva Jēzus vārdā.
Tulkojis IA